Ārstēšana

Ļoti svarīgi ir ievērot ārsta norādījumus. Savlaicīgi diagnosticējot astmu un uzsākot ārstēšanu, tiek novērstas vai attālinātas neatgriezeniskas izmaiņas elpceļos. Parasti ārsts sastāda individuālu ārstēšanas plānu, kas izskaidro, kā lietot medikamentu/-us, ja astmas simptomi kļūst vieglāki vai smagāki. Mūsdienās ar astmu var labi sadzīvot, ja tiek regulāri lietoti nozīmētie medikamenti un tiek ievēroti profilaktiski pasākumi, lai samazinātu vai novērstu kontaktu ar astmas simptomu izraisītājiem, piem. alergēniem.
 

Kā ārstēt astmu ar zālēm?
 

Kas ir astmas kontrolei nozīmētie medikamenti?

Astmas kontrolei nozīmētie medikamenti novērš astmas lēkmes sākšanos. Ir divi medikamentu veidi, kurus nozīmē astmas kontrolei jeb pamata terapijā:

  • ārstējošās vai pretiekaisuma zāles;

  • elpceļu paplašinātāji.

Ārstējošās zāles darbojas, samazinot astmai piemītošo elpceļu iekaisumu. Visiedarbīgākās un visbiežāk lietotās pretiekaisuma zāles ir inhalējamie glikokortikosteroīdi, piemēram, budezonīds, beklometazons un flutikazons. Regulāri lietotas saskaņā ar ārsta norādījumiem (parasti vienreiz vai divreiz katru dienu), šīs zāles palīdz novērst smagākus astmas periodus un lielāko daļu laika var Jūs pilnīgi atbrīvot no astmas simptomiem. Ja ārsts ir nozīmējis inhalējamu glikokortikosteroīdu, Jums tas jālieto regulāri, pat ja nav apgrūtinātas elpošanas vai klepus.

Ja iekaisums netiek kontrolēts, elpceļi kļūst pietūkuši, sašaurinās un ir pārmērīgi jutīgi. Zināmā pakāpē Jūsu bronhi ir iekaisuši pastāvīgi, pat tad, ja nejūtat simptomus. Iekaisuma pastiprināšanās var radīt lēkmes tuvošanās sajūtu.

Elpceļu paplašinātāji, ko sauc arī par bronhodilatatoriem, ir zāles, kas palīdz novērst lēkmes progresēšanu, ātri paplašinot sašaurinātos elpceļus. Tas tiek panākts, atslābinot elpceļus iekļaujošos muskuļus. Lielākai daļai elpceļu paplašinātāju ir īslaicīga iedarbība, un tos nedrīkst lietot regulāri katru dienu. Savukārt, lietoti regulāri kopā ar inhalējamu glikokortikosteroīdu, ilgstošas iedarbības elpceļu paplašinātāji, to vidū formoterols un salmeterols, ir efektīvi pamata terapijā astmas kontroles sasniegšanai.

Kas ir "glābējmedikamenti"?

Glābējmadikamenti - vai elpceļu paplašinātāji - ir zāles, kas nodrošina ātru astmas lēkmes atvieglojumu, atverot sašaurinātos elpceļus (paplašinot bronhus). Tas tiek panākts, atslābinot elpceļus iekļaujošos muskuļus. Citi astmas speciālisti tos sauc par bronhodilatatoriem.

Ir divu veidu elpceļu paplašinātāji - īslaicīgas un ilglaicīgas darbības bronhodilatatori. Visplašāk lietotie ir īslaicīgas un ātras iedarbības elpceļu paplašinātāji (pazīstams kā salbutamols). Salmeterols ir ilgstošas un lēnas iedarbības elpceļu paplašinātājs, līdz ar to tas tiek lietots ilglaicīgai kontrolei, bet ne ātrai simptomu mazināšanai. Formoterols ir ilglaicīgas iedarbības elpceļu paplašinātājs, kas turklāt iedarbojas ātri, līdz ar to tas ir pamatojams gan nekavējošai astmas simptomu mazināšanai, gan ilglaicīgai kontrolei.

Kas ir kombinētie medikamenti?

Kombinētie medikamenti vienā un tajā pašā inhalatorā satur paplašinātāju un ārstējošo līdzekli. Līdz ar to šis inhalatora veids paplašina elpceļus (novēršot smaguma sajūtu krūšu kurvī un lēkmes pastiprināšanos) un mazina arī astmu izraisošo pamatiekaisumu. Rezultātā kombinētie inhalatori Jums nodrošina labāku astmas simptomu kontroli un samazina lietošanai nepieciešamo inhalāciju skaitu.

Ar parastajiem kombinētajiem inhalatoriem Jūs visu laiku saņemat vienādu zāļu devu. Bet, tā kā katram astmas slimniekam ir savas labās un sliktās dienas, tas nozīmē, ka reizēm Jūs saņemsiet mazliet vairāk zāļu nekā Jums faktiski nepieciešams un reizēm - mazāk nekā vajadzētu, un Jums var būt nepieciešams papildus lietot devu no cita inhalatora, kas satur elpceļu paplašinātāju (bronhodilatatoru).

Bet ir iespējams kombinēts inhalators, kas ļauj droši pielāgot kombinēto zāļu devas, lai pielāgotos Jūsu astmas izmaiņām. Rezultātā, lietojot pareizo zāļu daudzumu atbilstošā laikā, kopumā Jūs izlietosiet mazāk zāļu.

Kāda ir ārstējošo medikamentu iedarbība?

Astmu izraisa elpceļu iekasums, kā rezultātā tie kļūst pietūkuši, sašaurinās un kļūst pārmērīgi jutīgi pret kairinātājiem. Ārstējošās zāles mazina iekaisumu, kā rezultātā samazinās pietūkums un tiek novērsta astmas lēkme. Lielākai daļai astmas slimnieku pretiekaisuma zāles ir ļoti efektīvas un spēj kontrolēt astmu. Visiedarbīgākās pretiekaisuma zāles ir inhalējamie glikokortikosteroīdi, piemēram, budezonīds, beklometazons un flutikazons.

Kāda iedarbības ir elpceļu paplašinošām zālēm?

Šie medikamenti darbojas, paplašinot sašaurinātos elpceļus. Tas tiek panākts, atslābinot elpceļus ietverošos muskuļus. Tā rezultātā kļūst vieglāk ieelpot un izelpot gaisu no plaušām. Lielākā daļa elpceļu paplašinātāju iedarbojas ātri, un tos var lietot astmas lēkmes ārstēšanai. Dažreiz tos dēvē par atvieglotājiem, glābējmedikamentiem vai bronhodilatatoriem.

Kas ir glikokortikosteroīdi?

Glikokortikosteroīdi, kas ir pazīstami arī kā kortikosteroīdi, ir pretiekaisuma zāles. Tās lieto astmas cēloņa - elpceļu iekaisuma mazināšanai. Astmas gadījumā glikokortikosteroīdus parasti inhalē, un tos sauc par inhalējamiem kortikosteroīdiem vai inhalējamiem steroīdiem. Visiedarbīgākie un plaši lietoti ir budezonīds, bekometazons un flutikazons.

Kāpēc jāinhalē glikokortikosteroīdu zāles?

Astmas gadījumā glikokortikosteroīdus parasti inhalē, līdz ar to zāles nokļūst tieši uz iekaisušo elpceļu virsmas. Tas arī lielā mērā samazina risku jebkādai iespējamai nelabvēlīgai ietekmei uz pārējo ķermeni. Mazais zāļu  daudzums, kas nonāk asinsritē, ātri tiek izvadīts no organisma, līdz ar to parasti nav nekādu blakusefektu, kas varētu rasties, ārstēšanā lietojot citus steroīdu veidus. To demonstrē klīniskā pieredze ar astmas pacientēm grūtniecēm. Ilgtermiņa ārstēšana ar glikokortikosteroīdu tabletām pakļauj māti un vēl nedzimušo bērnu ievērojamam dažādu komplikāciju riskam. Tomēr inhalēts steroīds budezonīds grūtniecēm plašos pētījumos neuzrādīja nekādu palielinātu risku mātei vai nedzimušajam bērnam.

Kad un kāpēc lieto kortikosteroīdu tabletes un injekcijas?

Kortikosteroīdu tabletes (piemēram, prednizolonu) vai injekcijas var palīdzēt smagu astmas lēkmju ārstēšanai, kas inhalētie kortikosteroīdi nav bijuši pietiekami iedarbīgi vai nav pieejami.

Īslaicīgai ārstēšanai ar kortikosteroīdu tabletēm vai inhalācijām  nav daudz blakusiedarbību. Tomēr lielas devas uz laiku var pozitīvi vai negatīvi ietekmēt Jūsu garastāvokli. Ilgstoša ārstēšana ar kortikosteroīdu tabletēm vai inhalācijām var izraisīt blakusparādības, to vidū osteoporozi, ādas plānumu, pieņemšanos svarā, augstu asinsspiedienu un augstu cukura līmeni asinīs. No šāda riska var izvairīties, pēc iespējas ātrāk griežoties pie inhalējamiem kortikosteroīdiem (pēc konsultēšanās ar ārstu) un izvairoties no ilgstošas kortikosteroīdu tablešu vai injekciju lietošanas.

Vai, ja ir laba pašsajūta, joprojām nepieciešams inhalēt kortikosteroīdus?

Jā. Astma ir ilgstoša (hroniska) slimība, kas izraisa elpceļu iekaisumu un sašaurināšanos. Jūsu astma laikā gaitā mainās, visu laiku saglabājoties zināmas pakāpes iekaisumam, pat ja Jūs nejūt nekādus simptomus.

Astmas slimnieki dažreiz aizmirst vai izvēlas nelietot savas pretiekaisuma zāles, īpaši labas pašsajūtas periodos. Kad parādās astmas simptomi, viņi palielina elpceļu paplasinātāja (bronhodilatatora) devu. Tomēr tas neārstē pamatā esošo iekaisumu. Pēc pirmo astmas simptomu pazīmju parādīšanās Jums jāatsāk lietot savi pretiekaisuma medikamenti, ja bijāt pārtraukuši to lietošanu, papildus lietojot elpceļu paplašinātāju.

Jūs nedrīkstat regulāri jebkurā brīdī pārtraukt inhalējamā kortikosteroīda lietošanu, ja vien tas vispirms nav apspriests ar ārstu.